Daudzi lasītāji, skenējot lapu, klusi izrunā vārdus savās galvās — parādība, kas pazīstama kā iekšējā runa vai subvokalizācija. Lai gan šķietami dabiska, šī ierastā prakse var ievērojami ierobežot lasīšanas ātrumu. Izpratne par iekšējās runas mehāniku un tās ietekmi ir pirmais solis ceļā uz atbrīvošanos no ierobežojumiem un ātrākas, efektīvākas lasīšanas atbloķēšanu.
Iekšējās runas izpratne (subvokalizācija)
Iekšējā runa ir iekšējais monologs, ko mēs piedzīvojam, būtībā “dzirdot” sevi runājam savā prātā. Tas ir kognitīvs process, kas ietver to pašu smadzeņu reģionu aktivizēšanu, kas tiek izmantoti faktiskajai runāšanai un klausīšanai. Lai gan iekšējai runai ir izšķiroša nozīme domāšanā, plānošanā un problēmu risināšanā, tā kļūst par sašaurinājumu, ja to izmanto lasīšanai.
Subvokalizācija, īpaša iekšējās runas forma, attiecas uz klusu vārdu artikulāciju lasīšanas laikā. Tas var izpausties kā smalkas mēles, lūpu vai balss saišu kustības, pat ja skaņa netiek radīta. Daudziem tas ir dziļi iesakņojies ieradums, kas bieži veidojas lasīšanas apguves sākumposmā.
Saikne starp lasīšanu un runāšanu tiek izveidota agri bērnībā, kad mēs iemācāmies atšifrēt rakstītos vārdus, tos izrunājot. Šī asociācija saglabājas daudziem pieaugušajiem, lai gan viņiem vairs nav jāizrunā katrs vārds, lai saprastu tā nozīmi.
Ierobežojošais faktors: lasīšanas ātrums pret domāšanas ātrumu
Galvenais iemesls, kāpēc iekšējā runa ierobežo lasīšanas ātrumu, ir atšķirība starp to, cik ātri mēs varam runāt un cik ātri mēs spējam domāt. Vidējais cilvēks runā ar ātrumu aptuveni 150-250 vārdi minūtē (WPM). Tomēr mūsu smadzenes var apstrādāt informāciju daudz ātrāk, potenciāli sasniedzot ātrumu 400–600 WPM vai pat lielāku.
Subvokalizējot, mēs būtībā piespiežam savu lasīšanas ātrumu pielāgoties mūsu runas ātrumam. Tas rada ievērojamu sastrēgumu, neļaujot mums pilnībā izmantot mūsu smadzeņu spējas apstrādāt informāciju. Mēs spējam absorbēt informāciju daudz ātrāk, nekā mēs to formulējam iekšēji.
Šis ierobežojums kļūst īpaši pamanāms, strādājot ar sarežģītiem vai blīviem tekstiem. Nepieciešamība rūpīgi izrunāt katru vārdu iekšēji palēnina izpratni un apgrūtina vispārējās nozīmes un konteksta uztveri.
Kā iekšējā runa ietekmē izpratni
Lai gan tas varētu šķist pretrunīgi, iekšējā runa dažkārt var kavēt izpratni, īpaši ar lielāku lasīšanas ātrumu. Ja mēs koncentrējamies uz katra vārda izrunāšanu iekšēji, mēs varam aizmirst par plašāko ainu. Uzsvars tiek novirzīts no nozīmes izpratnes uz atsevišķu vārdu vienkāršu atšifrēšanu.
Subvokalizācija var izraisīt arī garīgu nogurumu. Pastāvīga iekšējā artikulācija prasa ievērojamas izziņas pūles, atstājot mazāk garīgās enerģijas informācijas apstrādei un saglabāšanai. Tas laika gaitā var izraisīt samazinātu fokusu un izpratni.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka iekšējā runa ne vienmēr ir kaitīga. Dažiem cilvēkiem tas var palīdzēt saprast, jo īpaši, ja runa ir par sarežģītiem vai abstraktiem jēdzieniem. Galvenais ir atrast līdzsvaru un attīstīt spēju kontrolēt iekšējo runu, nevis ļaut tai kontrolēt lasīšanas ātrumu.
Paņēmieni iekšējās runas samazināšanai un lasīšanas ātruma uzlabošanai
Lai pārvarētu iekšējo runu, ir vajadzīgas apzinātas pūles un prakse. Tas ir par jūsu smadzeņu pārkvalificēšanu, lai apstrādātu informāciju vizuāli, nevis audiāli. Šeit ir daži efektīvi paņēmieni:
- Pacing paņēmieni: izmantojot pirkstu vai rādītāju, lai virzītu acis pāri lapai, var palielināt lasīšanas ātrumu un samazināt tieksmi uz subvokalizāciju. Tas liek jūsu acīm kustēties ātrāk, nekā jūsu iekšējā balss spēj neatpalikt.
- Sadalīšana: tā vietā, lai koncentrētos uz atsevišķiem vārdiem, mēģiniet lasīt vārdu vai frāžu grupās. Tas mudina saprast teksta nozīmi kopumā, nevis vārdu pa vārdam.
- Uzmanības novēršanas paņēmieni: iesaistīšanās vienkāršā, atkārtotā darbībā lasīšanas laikā var palīdzēt nomākt iekšējo runu. Piemēram, maigi piesitot ar pirkstu vai dungojot melodiju, var aizņemt to smadzeņu daļu, kas ir atbildīga par artikulāciju.
- Vizualizācija: aktīva lasāmā satura vizualizēšana var novirzīt uzmanību no dzirdes apstrādes uz vizuālo apstrādi. Tas var palīdzēt izvairīties no nepieciešamības izrunāt vārdus iekšēji.
- Ātrlasīšanas vingrinājumi: piedalīšanās strukturētos ātrlasīšanas vingrinājumos var palīdzēt pakāpeniski palielināt lasīšanas ātrumu un samazināt paļaušanos uz iekšējo runu. Šie vingrinājumi bieži ietver nolasījumus un izpratnes pārbaudes.
- Apzināta apzināšanās: vienkārši apzinoties savu tieksmi izrunāties, ir pirmais solis ceļā uz ieraduma atcelšanu. Lasīšanas laikā pievērsiet uzmanību savam iekšējam monologam un apzināti mēģiniet to apspiest.
Ātrākas lasīšanas priekšrocības
Mācīšanās lasīt ātrāk sniedz daudzas priekšrocības gan akadēmiski, gan profesionāli. Tas ļauj patērēt vairāk informācijas īsākā laikā, padarot jūs efektīvāku un produktīvāku. Tas var uzlabot akadēmisko sniegumu, uzlabotas karjeras izredzes un palielināt personīgo izaugsmi.
Ātrāka lasīšana uzlabo arī izpratni. Ātrāk apstrādājot informāciju, jūs varat efektīvāk izprast teksta kopējo kontekstu un nozīmi. Tas noved pie dziļākas izpratnes un labākas informācijas saglabāšanas.
Turklāt efektīva lasīšana samazina garīgo nogurumu un uzlabo fokusu. Samazinot kognitīvo piepūli, kas nepieciešama vārdu atšifrēšanai, jūs varat piešķirt vairāk garīgās enerģijas informācijas apstrādei un analīzei. Tas var palielināt koncentrēšanos un uzlabot kognitīvo veiktspēju.
Prakses un pacietības loma
Atbrīvošanās no iekšējās runas nav vienas nakts process. Tas prasa pastāvīgu praksi un pacietību. Nezaudējiet drosmi, ja uzreiz neredzat rezultātus. Ar neatlaidīgu piepūli jūs varat pakāpeniski samazināt paļaušanos uz subvokalizāciju un pilnībā atraisīt savu lasīšanas potenciālu.
Eksperimentējiet ar dažādām metodēm, lai atrastu sev piemērotāko. Dažiem cilvēkiem stimulēšanas metodes var šķist efektīvākas, savukārt citi var dot priekšroku vizualizācijas vai uzmanības novēršanas metodēm. Galvenais ir atrast stratēģiju, kas palīdz novirzīt uzmanību no dzirdes apstrādes uz vizuālo apstrādi.
Atcerieties, ka mērķis nav pilnībā likvidēt iekšējo runu. Dažiem cilvēkiem tas var būt noderīgs izpratnes rīks. Mērķis ir iegūt kontroli pār to un izmantot to stratēģiski, nevis ļaut tam ierobežot lasīšanas ātrumu un efektivitāti.
Secinājums
Lai gan iekšējā runa ir dabisks izziņas process, tā var ievērojami ierobežot lasīšanas ātrumu. Izprotot subvokalizācijas mehānismu un tās ietekmi uz izpratni, varat veikt pasākumus, lai pārvarētu šo šķērsli un atbloķētu ātrāku un efektīvāku lasīšanu. Izmantojot konsekventu praksi un efektīvus paņēmienus, jūs varat apmācīt savas smadzenes vizuāli apstrādāt informāciju, atbrīvoties no iekšējās runas ierobežojumiem un izmantot daudzas paātrinātas lasīšanas priekšrocības.
FAQ
Iekšējā runa, kas pazīstama arī kā subvokalizācija, ir iekšējais monologs, ko mēs piedzīvojam lasīšanas laikā, būtībā “dzirdot” sevi runājam vārdus mūsu prātā. Tas ietver smadzeņu reģionu aktivizēšanu, ko izmanto runāšanai un klausīšanai, un var izpausties kā smalkas mēles vai lūpu kustības.
Iekšējā runa ierobežo lasīšanas ātrumu, jo liek mums lasīt mūsu runas tempā (150-250 vārdi minūtē), kas ir daudz lēnāks nekā mūsu smadzeņu apstrādes ātrums (400-600+ vārdi minūtē). Tas rada sastrēgumu, neļaujot mums izmantot visu mūsu lasīšanas potenciālu.
Jā, iekšējā runa var būt noderīga, it īpaši, ja runa ir par sarežģītiem vai abstraktiem jēdzieniem. Tas var palīdzēt saprast, nodrošinot teksta dzirdes pastiprinājumu. Galvenais ir kontrolēt iekšējo runu, nevis ļaut tai kontrolēt lasīšanas ātrumu.
Vairāki paņēmieni var palīdzēt samazināt iekšējo runu, tostarp stimulēšanas paņēmieni (ar pirkstu, lai vadītu acis), sadalīšana (vārdu grupu lasīšana), uzmanības novēršanas paņēmieni (dungošana vai pieskāriens), vizualizācija un ātrās lasīšanas vingrinājumi. Izšķiroša ir arī apzināta subvokalizācijas apzināšanās.
Iekšējās runas samazināšana un lasīšanas ātruma uzlabošana prasa laiku un konsekventu praksi. Nav noteikta laika grafika, jo tas mainās atkarībā no individuāliem faktoriem. Esiet pacietīgs un neatlaidīgs un eksperimentējiet ar dažādām metodēm, lai atrastu sev piemērotāko.
Lai gan daži ātrlasīšanas atbalstītāji cenšas to pilnībā novērst, tas ne vienmēr ir nepieciešams vai vēlams. Mērķis ir iegūt kontroli pār iekšējo runu un vajadzības gadījumā to stratēģiski izmantot, nevis ļaut tai automātiski ierobežot lasīšanas ātrumu. Pilnīga likvidēšana var nebūt sasniedzama vai izdevīga ikvienam.
Ātrākas lasīšanas priekšrocības ietver paaugstinātu efektivitāti un produktivitāti, labāku izpratni, labāku informācijas saglabāšanu, samazinātu garīgo nogurumu un pastiprinātu fokusu. Tas ļauj īsākā laikā patērēt vairāk informācijas, tādējādi uzlabojot akadēmisko un profesionālo sniegumu.
